Jaunās preces

Jaunās preces
Astoņi veidi kā tehnoloģijas maina pakalpojumu nozari

Astoņi veidi kā tehnoloģijas maina pakalpojumu nozari

Neviens to nevar noliegt: Pakalpojumu nozare ir Latvijas stiprā puse, kura aizvien būtu jāstiprina. Un tehnoloģijas var uzlabot atsevišķus pakalpojumu veidus un veikt noteiktus mums nepieciešamos uzdevumus, kā arī uzlabot Pakalpojumu nozari kopumā. It īpaši jāpievērš uzmanība tām tehnoloģijām, kas ļauj veikt digitālās pārvērtības un uzlabot pakalpojumu sniegšanas veidu, uzlabojot klientu apkalpošanas kvalitāti.

Rakstā “Astoņi veidi kā tehnoloģijas maina pakalpojumu nozari” ir uzskaitīti veidi, kā tehnoloģijas uzlabo pakalpojumu kvalitāti un apkalpošanu kopumā.

1. “Kas meklē, tas atrod” – meklēšana un atrodamība

Brīžos, kad pie datora strādājošam cilvēkam ir kaut kas nepieciešams – doma atrast atbildi uz sev nepieciešamo jautājumu vai kādu preci vai pakalpojumu, viņa pirmais instinkts ir meklēt atbildi tiešsaistē. Šādos brīžos ir svarīgi, ka atrastais pakalpojuma sniedzējs ir labi sagatavojies un, ka viņa tiešsaistes uzņēmums – preču, pakalpojumu informācija ir viegli atrodama un, ka tā vispār atbilst meklētajam. Tātad pakalpojuma sniedzēja vietnei obligāti jābūt atrodamai – pielāgotai meklēšanas rezultātiem un SEO standartiem, lai vispirms tiktu parādīti visatbilstošākie rezultāti. Ideālā gadījumā nepieciešamā informācija un/vai prece tiks atrasta pakalpojuma sniedzēja vietnē, pamudinot apmeklētājus tajā ielūkoties.

2. Tērzētavas (čati) un tērzēšanas roboti (čatboti).

Mūsdienās jau lielākajā daļā pakalpojumu sniedzēju vietnēs ir iestrādātas tērzētavas (čati). Bieži vien lietotāji tērzē nevis ar reālu cilvēku vai servisa pārstāvi, bet gan ar programmatūru, ko sauc par tērzēšanas robotu (čatbotu). Vienkāršie tērzēšanas roboti izmanto ieprogrammētu instrukciju kopu un vārdu atbilstību, lai atpazītu jautājumus un atbildētu uz tiem. Sarežģītāki tērzēšanas roboti izmanto mākslīgo intelektu, lai izprastu teikuma nozīmi un mācītos no jautājumu un atbilžu sesijām. Teorētiski tērzēšanas robots var pārvaldīt neierobežotu skaitu vienlaicīgu sarunu sesiju, sniegt atbildes ātrāk, nekā to spēj cilvēks, un pacietīgāk, bez emocionālās piesaistes, rīkoties ar sarežģītiem klientiem.

3. Mākoņu skaitļošana

Mākoņu skaitļošana ir galvenais digitālo pārveidojumu veicinātājs mūsdienās un jau nav vairs grandiozs jaunums.

Ir daudz lietojumprogrammu ar Mākoņu atbalstu, kuras paredzētas pakalpojumu sniegšanai. Piemēram, klientu attiecību pārvaldība sistēmas (CRM), Palīdzības dienestu atbalsta sistēmas (Help Deks), Attālinātās tīkla pārvaldības sistēmas un daudzas citas automatizētas sistēmas, kuras veic klientu apkalpošanu. Pakalpojumu sniegšanai bieži nepieciešama sava veida sadarbība starp atbalsta inženieri un klientu. Mākoņu vide nodrošina ērtu risinājumus dokumentu apmaiņai, informācijas sistēmu datu apmaiņai, vēsturisko datu uzglabāšanai, kā arī tie var būt ērti risinājumi daudziem citiem informācijas apstrādes veidiem.

4. Paplašinātā realitāte (AR).

Neskatoties uz Paplašinātās realitātes lielo potenciālu, vēl ar vien tās izmantošana pakalpojumu nozarē ir ierobežota, taču turpina strauji attīstīties. Lielāko tiesu Paplašinātās realitātes nozarē līderi šobrīd ir Google, Microsoft un Apple.

Kur Paplašinātā realitāte var būt noderīga? – Piemēram, izmantojot paplašinātās realitātes brilles, eksperts attālināti var redzēt to pašu, ko viņa darbinieks redz uz vietas. Attālinātais eksperts var sniegt savam darbiniekam instrukcijas, kas tiek projicētas uz darbinieka brillēs.

Vēl viena iespēja ir izmantot kameru viedtālrunī vai planšetdatorā, lai skenētu attēlu, svītrkodu vai QR kodu. Mūsdienās tā tiek izmantota, piemēram, muzejos. AR programmatūra atpazīs šo attēlu un atspoguļo pieprasīto informāciju displejā, tādā veidā papildinot realitāti ar informāciju no muzeja datu bāzes.

Vai arī piemēram Here Technologies vai Google izstrādātās kartes, kur ejot pa ielu un skatoties caur viedtālruni, var redzēt dažādus realitātes papildinājumus, piemēram kāda biroja atrašanās vietu vai restorāna ēdienkarti u.t.l.

5. Virtuālā realitāte (VR).

Jā, Virtuālā realitāte ir sena tehnoloģija, taču tā vēl joprojām tiek attīstīta un pēdējos gados ir panākts liels progress. Nākuši klāt daudzi augstas kvalitātes sensori un tie ļauj Virtuālai realitāte atdzīvoties citā gaismā. Taču, ja ir daudz sensoru ir arī daudz apstrādājamo datu.

Atkarībā no Virtuālās realitātes pielietojuma var būt nepieciešama ievērojama skaitļošana jauda, kā arī izmantoto raidjoslu platuma daudzums, padarot to par nepiemērotu izmantošanai lielos attālumos. Tas tomēr neizslēdz tās izmantošanu lokāli, piemēram, dažādās simulācijās, kuras var palīdzēt inženierim praktizēt noteiktus uzdevumus, ārstam veikt operācijas un lidotājam apgūt lidošanas prasmes. Tādā veidā visu šos darbus var virtualizēt, padarot veicamās darbības un apmācības daudz drošākas un efektīvākas.

6. Viedtālrunis

Viedtālrunis mūsdienās ir gandrīz katram. Visi pavada lielu savas dienas daļu viedtālrunī un sagaida, ka varēs izmantot to, lai ar jums sazinātos. Tādēļ jūsu mājaslapai jābūt draudzīgai gan galddatoriem, gan viedtālruņiem. Iespējams ir vērts pat padomāt par atsevišķas mobilās lietotnes izstrādi. It īpaši finanšu, preču pārdošanas un plašās klientu apkalpošanas sfērās, kur klienti daudz mijiedarbojas ar klientu apkalpošanas speciālistiem. Šāda lietotne arī ļaus jums apkopot informāciju par tās lietotāju, kas var palīdzēt attīstīt savu apkalpošanu un uzlabot lietotāja pieredzi.

7. Sociālie mēdiji

No katrām trim stundām, ko cilvēki katru dienu pavada viedtālrunī, divas stundas tiek pavadītas sociālajos medijos. Tāpēc klienti vēlēsies ar jums sazināties izmantojot sociālos medijus, piemēram, Facebook, Instagram, WhatsApp u.t.c. Daudzi uzņēmumi jau tagad sniedz pakalpojumus, izmatojot šos mēdijus. Protams, ka šis “veiksmes stāsts” ir atkarīgs arī no jūsu uzņēmuma nozares un mērķauditorijas. Izmantojiet dažādus kanālus savu potenciālo klientu un klientu informēšanai, apkalpošanai. Daudzveidība laika gaitā uzveidos pieredzi, kur savukārt dos orientieri un fokusu uz galveno avotu.

8. Lietiskais vai lietu internets (IoT)

Mūsdienās miljoniem sensoru ir savienoti ar internetu, atvieglojot reāllaika attālināto darbu uzraudzību. Agrāk speciālistam vajadzēja doties uz konkrēto atrašanās vietu, lai reģistrētu datus un nodotu šo informāciju vadības centram. Izmantojot IoT, vadības centrs informāciju reģistrē tiešsaistē un reāllaikā, kas ietaupa grandiozu laiku un arī naudu. Tai pat laikā tas uzlabo procesu precizitāti un kvalitāti.

Piemēram, izmantojot Viedo uzskaiti, patērētājiem vairs nav jāreģistrē un jāziņo par gāzes skaitītāju radījumiem vai elektrības patēriņu. Tā vietā tas notiek attālināti un patērētājam tiek paziņots, izmantojot tiešsaistes informācijas paneli vai klientu portālu, par rēķina apmaksu.

Atstāj savu atbildi